Pirms eiropiešu ierašanās Konektikutas upes baseinā dzīvoja vairākas algonkinu tautas. Pirmais eiropietis, kurš izpētīja štata piekrasti, bija nīderlandietis Adriēns Bloks (Adriaen Block). Nīderlandieši nodibināja apmetni netālu no mūsdienu Hārtfordas un nodarbojās ar kažokādu tirdzniecību. 1633. gadā teritorijā ieradās angļi un nodibināja vairākas citas apmetnes. 1636. gadā nodibinājās angļu Konektikutas kolonija. 1637. gadā izcēlās t. s. Pekotu karš starp kolonistiem un to sabiedrotajiem un indiāņu pekotu tautu. Pekoti tika smagi sakauti. 18. gadsimta beigās robežu disputs Konektikutu noveda pie kara ar Pensilvāniju.
Konektikuta bija viena no britu Trīspadsmit kolonijām, kas 1776. gadā pasludināja savu neatkarību no Lielbritānijas Karalistes.
ASV neatkarības kara laikā Konektikutā lielas cīņas nenotika, jo jau pirms tam kolonijā bija nodibināta pašpārvalde. 1788. gadā tā kļuva par 5. ASV pavalsti.
19. un 20. gadsimtā Konektikutā strauji attīstījās rūpniecība. Līdz pat 1930. gadiem štatā bija vislielākais izdoto patentu skaits uz iedzīvotāju visā valstī. Pasaules kari deva spēcīgu impulsu štata militārajai rūpniecībai. 20. gadsimta beigās indiāņu rezervātiem atļāva savās teritorijās atklāt kazino, rezultātā ievērojami palielinājās indiāņu rezervātu ieņēmumi.
Anglijas un Francijas Ziemieļamerikas kolonijas (1702)
Karš ar frančiem un indiāņiem (1755–1763)
Konektikuta (CONN) kā viena no 13 kolonijām (1775)
.svg)
Konektikutas atrašanās vieta ASV
ASV
Konektikuta Vikikrātuvē
Hārtfordas ainava
Konektikutas štata kapitolijs
Lāču kalns (Bear mountain) Konektikutas augstākā virsotne
.svg)