Adzele

Atzele, pazīstama arī kā Atzalis, Adzele (latīņu tekstos: terra Agzele, krievu: Očela, vācu: Adsel), bija latgaļu valsts Latvijas un Krievijas teritorijās, ko tagad aizņem Alūksnes rajons, Balvu rajons un daļēji Gulbenes rajons. Adzeles austrumu daļa iestiepās teritorijā, ko tagad aizņem Pleskavas apgabals. Tā minēta Novgorodas hronikās (Očela), Indriķa hronikā un Jaunākajā Atskaņu hronikā.

Teritorija

Atzelē ietilpa seši novadi - Gaujene, Alūksne, Purnava, Bērzene, Abelene un Pietālava (Abrene), un tās teritorija pletās līdz pat Mudes upei (tagad - Veļikajas upe Pleskavas apgabalā). Tai cauri vijās senais tirdzniecības ceļš no Gaujienas caur Alūksni uz Pleskavu. Galvenais pārvaldes centrs bijis Gaujenes pilskalnā pie Gaujas, kur Livonijas ordenis uzcēla savu pirmo mūra pili Adsel (mūsdienās - Gaujiena), kas kalpoja par komtura rezidenci līdz Marienburgas pils uzcelšanai uz Alūksnes ezera salas.

Vēstures hronoloģija

• 1111. gadā Atzelē iebruka Novgorodas kņazs Mstislavs Vladimirovičs, bet cieta sakāvi.
• 1180. gadā pret Atzeli vērsās Novgorodas kņaza Mstislava Drošsirdīgā karaspēks.
• 13. gadsimta sākumā to pakļāva Zobenbrāļu ordenis, bet pēc Atzeles novada dalīšanas (1224) ordenim palika tirdzniecības ceļš no Gaujas uz Pleskavu ar Gaujienas un Alūksnes pilīm, bet Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene tika Livonijas bīskapijai.
• 1284. gadā pirmo reizi rakstos pieminēta Livonijas ordeņa pils "Marienburga" (Marijas pils) Alūksnes ezera salas.
• 1293. gadā Rīgas arhibīskaps Johans II fon Fehte uz Viļakas ezera salas uzcēla nocietinātu klosteri un nosauca to par "Marienhauzu" (Marijas māju).

• 1342. gadā ordeņa mestra Burharda fon Dreilēbena vadībā tika nojaukta senā Alūksnes koka pils un pabeigta ordeņa mūra pils celtniecība.
• 1461.-1464. gadā, kad ordeņa mestrs Johans fon Mengede apcietināja Rīgas arhibīskapu Silvestri un izlaupīja viņa zemes, Pleskavas karaspēks okupēja arhibīskapam piederošās Adzeles austrumu daļu (tagadējo Pitalovas rajonu). Tās iedzīvotājus vai nu deportēja, vai pārkristīja pareizticībā.
• 1478.gadā Maskavija anektēja Novgorodu un Maskavas lielkņazs Ivans III pieprasīja Livonijas konfederācijai maksāt uz 13. gadsimta līgumiem balstītos Novgorodai nesamaksātos meslus Maskavijai.
• 1509. gadā arhibīskaps Jaspers Linde uz Viļakas ezera salas uzcēla mūra ezerpili aizsardzībai pret Maskavijas karaspēka iebrukumiem.
• 1559. gadā Rīgas arhibīskaps Vilhelms savas valsts austrumu daļu ieķīlāja Polijai-Lietuvai un 1560. gadā Marienhauzenas pilī ieradās poļu garnizons.
• 1561. gadā pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas Adzeles zeme nonāca Pārdaugavas hercogistes sastāvā. Marienburgas un Marienhauzenas pilis kļuva par pilsnovadu pārvaldes centriem.
• 1577. gadā Livonijas kara laikā Krievijas cars Jānis Briesmīgais nopostīja Marienhauzenas pili.
• Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gada 26. augustā bija spiests kapitulēt Marienburgas cietoksnis, kuru aizsargāja ap 300 zviedru armijas latviešu bataljonu cīnītāju. Pirms cietokšņa atdošanas krievu karaspēkam grāfa Borisa Šeremetjeva vadībā, tā aizstāvji uzspridzināja ordeņa pili.

• 1629. gadā pēc Altmarkas miera līguma senā Adzeles zeme tika vēlreiz sadalīta divās daļās - arhibīskapa daļa dienvidos nonāca poļu Inflantijas vaivadijas (Latgales) teritorijā kā Marienhauzenas stārastija (poļu: trakt marienhauski) , bet Livonijas ordeņa daļa ziemeļos kļuva par Zviedru Vidzemes sastāvdaļu.

Dokumenti

Dokuments par Tālavas un Adzeles sadalīšanu latīņu valodā uzglabājies divos oriģinālos - viens Krakovā firsta Čartoriska bibliotēkā, otrs Stokholmā Valsts archīvā. Tie satur 14 Tālavas vietu vārdus, pēc kuriem vienīgi var noteikt šīs latviešu zemes robežas 13.g.s. sākumā.

Līgumā minētie vietvārdi

• Livonia - Livonija jeb Vidzemes līvu zeme
• Letthia - Latvija jeb Vidzemes latgaļu zeme
• terra, quae Tolowa dicitur - zeme, ko sauc par Tālavu
• terra, quae Agzele dicitur - zeme, ko sauc par Adzeli
• Berezne, Pornuwe, Abelen un Abrene - novadu nosaukumi Ziemeļlatgalē, no kuriem droši atšifrējami ir Liepnas pagasta Purnava, Baltinavas pagasta Ābeļava un Abriņas.

Ārējās saites

• Švābe, A. Tālava.