Ubuntu Linux
- Šis raksts ir par Linux operētājsistēmu. Par citām jēdziena Ubuntu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
 | |
 Ubuntu 15.04 (Vivid Vervet) | |
| Uzņēmums / izstrādātājs | Canonical Ltd. / Ubuntu Foundation |
|---|---|
| OS saime | Linux |
| Izstrādes process | Aktuāls |
| Pirmkoda modelis | Brīvā un atvērtā pirmkoda programmatūra |
| Pēdējā izlaiduma versija | Ubuntu 18.04 (Bionic Beaver) / 2018. gada 26. aprīlis |
| Atbalstītās platformas | AMD64, i386, arm64, armhf, PowerPC, s390x [1] |
| Kodola tips | Monolīts kodols |
| Repozitorijs | |
| Lietotāja saskarne pēc noklusējuma | GNOME , Ubuntu Unity (no versijas 11.04 līdz 17.04) |
| Licence | GPL un citas licences |
| Tīmekļa vietne | www.ubuntu.com |
Ubuntu (IPA izruna: /u'buntu/) ir populārs Linux distributīvs, kas pamatā orientēts lietošanai personālajos datoros. Tas ir bāzēts uz Debian GNU/Linux, un koncentrējas uz lietojamību, regulāriem laidieniem, vienkāršu uzstādīšanu un brīvību no tiesību ierobežojumiem. Ubuntu izstrādi sponsorē Canonical Ltd., privāta kompānija, kuru ir dibinājis Dienvidāfrikas uzņēmējs Marks Šatlvorts.
Distributīva nosaukums ir cēlies no Dienvidāfrikas zulu un kosu tautu priekšstata ubuntu, kas nozīmē “Es esmu tas, kas es esmu, pateicoties tam, kas mēs visi esam”. Ubuntu sauklis "Linux cilvēcīgām būtnēm" ietver vienu no tā galvenajiem mērķiem - padarīt Linux pieejamāku un vienkāršāk lietojamu.
Vēsture un attīstība
Ubuntu projekta sākotnējais nosaukums bija no-name-yet.com.[2]
Ubuntu pirmais izlaidums 2004. gada 20. oktobrī sākās kā pagaidu nodalīšanās no Debian GNU/Linux, ar mērķi regulāri izmantot Debian kodu, lai būtu iespējams izlaist jaunu Ubuntu versiju ik pēc 6 mēnešiem, solī ar GNOME sešu mēnešu izlaides ciklu. Atšķirībā no citiem Debian atvasinājumiem kā, piemēram, Xandros, Linspire un Libranet, Canonical Ubuntu distributīvā saglabā Debian filosofiju un pārsvarā lieto brīvo programmatūru nevis iekļauj savā biznesa modelī patentētās lietotnes.
Ubuntu lieto Debian Advanced Packaging Tool instalēto pakotņu pārvaldīšanai. Ubuntu pakotnes parasti ir balstītas uz pakotnēm no Debian nestabilā repozitorija, lai arī tās ne vienmēr ir savienojamas savā starpā. Vairāki Ubuntu izstrādātāji ir arī pakotņu uzturētāji Debian repozitorijos un Ubuntu izmaiņas tiek ieguldītas atpakaļ Debian, to izmaiņu brīdī, nevis pēc to izlaides. Jans Mērdoks, Debian dibinātājs, 2005. gada aprīlī kritizēja Ubuntu attiecībā uz nesaderību starp tā pakotnēm un Debian sarge pakotnēm, norādot, ka Ubuntu ir novirzījies pārāk tālu lai saglabātu saderību.
Iekļautās programmas
“Ubuntu” kā grafisko lietotāja saskarni izmanto Unity lietotāja saskarni ar GNOME logu pārvaldnieku, taču lietotāji, kas dod priekšroku citām grafiskajām vidēm var iegūt Ubuntu ar KDE logu pārvaldnieku (Kubuntu), ar Xfce grafisko vidi (Xubuntu) u.c.
Ubuntu pakotnes tiek dalītas 4 lielās grupās atkarībā no tā, kas uztur programmatūru (pati firma Canonical vai Ubuntu lietotāji) un vai tā atbilst Ubuntu brīvās programmatūras noteikumiem[3] vai nē.
| Brīvā programmatūra | Nebrīvā programmatūra | |
|---|---|---|
| Uztur Canonical | Main | Restricted |
| Neuztur Canonical | Universe | Multiverse |
Pakotnes, kas ir Multiverse grupā ir dažādi specifiski video karšu draiveri (piemēram, Nvidia) u.c.
Ubuntu Linux versijas
| Krāsa | Nozīme |
|---|---|
| Sarkana | Veca versija, netiek uzturēta |
| Dzeltena | Veca versija, tiek uzturēta |
| Zaļa | Šībrīža versija |
| Zila | Plānotā versija |
| Versija | Nosaukums | Izdošanas datums | Linux kodola versija |
|---|---|---|---|
| 17.10 | AA AA | 2017. gada 99. oktobrī | TBA |
| 17.04 | Zesty Zapus | 2017. gada 13. aprīlī | 4.10 |
| 16.10 | Yakkety Yak | 2016. gada 20. oktobrī | 4.8 |
| 16.04 LTS | Xenial Xerus | 2016. gada 21. aprīlī | 4.4 |
| 15.10 | Wily Werewolf | 2015. gada 22. oktobrī | 4.2.0 |
| 15.04 | Vivid Vervet | 2015. gada 23. aprīlī | 3.19 |
| 14.10 | Utopic Unicorn | 2014. gada 23. oktobrī | 3.16 |
| 14.04 LTS | Trusty Tahr | 2014. gada 17. aprīlī | 3.13.0 |
| 13.10 | Saucy Salamander | 2013. gada 17. oktobrī | 3.11.0.13.14 |
| 13.04 | Raring Ringtail | 2013. gada 25. aprīlī | 3.8.0.33.51 |
| 12.10 | Quantal Quetzal | 2012. gada 18. oktobrī | 3.5.0.43.59 |
| 12.04 LTS | Precise Pangolin | 2012. gada 26. aprīlī | 3.2.0.56.66 |
| 11.10 | Oneiric Ocelot | 2011. gada 13. oktobrī | 3.0.0 |
| 11.04 | Natty Narwhal | 2011. gada 28. aprīlī | 2.6.38 |
| 10.10 | Maverick Meerkat | 2010. gada 10. oktobrī | 2.6.35 |
| 10.04 LTS | Lucid Lynx | 2010. gada 29. aprīlī | 2.6.32.53.60 |
| 9.10 | Karmic Koala | 2009. gada 29. oktobrī | 2.6.31 |
| 9.04 | Jaunty Jackalope | 2009. gada 23. aprīlī | 2.6.28 |
| 8.10 | Intrepid Ibex | 2008. gada 30. oktobrī | 2.6.27 |
| 8.04 LTS | Hardy Heron | 2008. gada 24. aprīlī | 2.6.24 |
| 7.10 | Gutsy Gibbon | 2007. gada 18. oktobrī | 2.6.22 |
| 7.04 | Feisty Fawn | 2007. gada 19. aprīlī | 2.6.20 |
| 6.10 | Edgy Eft | 2006. gada 26. oktobrī | 2.6.17 |
| 6.06 LTS | Dapper Drake | 2006. gada 27. maijā | 2.6.15 |
| 5.10 | Breezy Badger | 2005. gada 13. oktobrī | 2.6.12 |
| 5.04 | Hoary Hedgehog | 2005. gada 8. aprīlī | 2.6.10 |
| 4.10 | Warty Warthog | 2004. gada 20. oktobrī | 2.6.08 |
Skatīt arī
Atsauces
- ↑ «Installation Guide for Ubuntu 18.04». Ubuntu Official Documentation. Canonical Ltd. 2018. Skatīts: 08 May 2018.
- ↑ Benjamin Mako Hill. «Ubuntu is Born». Ubuntu (A GNU/Linux Operating System): Past Present and Future, 26 November 2004. Skatīts: 2006-10-18.
- ↑ «Licensing». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 10. novembrī. Skatīts: 2009. gada 6. novembrī. Teksts " Ubuntu " ignorēts
Ārējās saites
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ubuntu Linux |
|