PHP

PHP: Hypertext Preprocessor (no angļu: "PHP Hiperteksta priekšprocesors") ir atklātā pirmkoda skriptu valoda, kura sākotnēji bija paredzēta servera puses lietojumos dinamiska tīmekļa lapu ģenerēšanai. PHP var izmantot arī ar komandrindas saskarni vai grafiskajos lietojumos, kur nav vajadzīga programmas instalēšana.
PHP ir no platformām neatkarīga valoda, kas nozīmē, ka kodēt programmu var vienā vidē, bet izplatīt citā vidē. PHP var darbināt gan Windows operētājsistēmā, gan uz daudzām Unix versijām un Mac OS X.
PHP ir brīvā programmatūra, un tiek izplatīta ar PHP licences noteikumiem.
Vēsture
1994. gadā dāņu programmētājs Rasmuss Lerdorfs izstrādāja nelielu Perl skriptu kopumu savai tīmekļa vietnei, kuru nosauca Personal Home Page Tools. Taču drīz vien ar Perl skriptiem vien nepietika, un tie tika pārrakstīti C valodā un papildināti ar jaunām iespējām.
1997. gadā divi Izraēlas Tehnoloģiju institūta zinātnieki pārrakstīja PHP parseri, kas bija pamats PHP 3. 1998. gadā viņi pārrakstīja arī PHP pamata funkcijas, radot Zend dzinēju (Zend Engine).
2000. gada maijā iznāca PHP 4, kas saturēja Zend Engine 1.0.
2004. gada 13. jūlijā iznāca PHP 5 ar Zend Engine II.
2005. gadā sākās darbs pie PHP 6. versijas izstrādes. Tajā viens no svarīgākajiem uzlabojumiem bija paredzēts pilnīgs unikoda atbalsts. Tomēr tā implementēšana izrādījās pārāk sarežģīta, kā arī radīja ātrdarbības problēmas, tāpēc galu galā unikoda atbalsta izmaiņas tika atmestas, bet pārējās sagatavotās izmaiņas ienestas PHP ar versijām 5.3 un 5.4.
2015. gada nogalē iznāca PHP 7. versija ar Zend Engine 3, bet 6. versijas numurs tika izlaists, lai sākotnēji ieplānotās (un jau iespieddarbos daļēji aprakstītās) PHP 6 iespējas nejuktu ar reāli īstenotajām.
Sintakse
PHP parsē tam nodoto tekstu tikai starp norobežotājiem. Ārpus tiem teksts tiek izvadīts tieši, bez apstrādes. Norobežotāji var būt <?php
, lai atvērtu, un ?>
, lai aizvērtu PHP sekciju. Var būt arī šādi norobežotāji: <script language="php">
un </script>
. Var izmantot arī norobežotāju saīsinātās formas <?
un ?>
, kā arī ASP stila norobežotājus <%
un %>
.
Vienkāršs koda piemērs
<?php echo 'Sveika pasaule!'; ?>
Izmantošana
Pamatā PHP izmanto uz tīmekļa servera kā skripta valodu, kura formē WEB lapas. Arī bieži izmanto kā komandrindu skriptu valodā. Visbiežāk PHP izmanto uz Linux servera komplektā ar Apache HTTP serveri un MySQL datu bāzi, jo visas šīs komponentes ir atvērtais pirmkods un izmantojamas bez maksas, kā arī Linux salīdzinājumā ar Windows minimāli noslogo pašu serveri.
Kas nepieciešams PHP programmēšanai
- Pirmkārt, nepieciešams teksta redaktors, kas palīdz veidot korektu PHP kodu.
- Tīmekļa serveris, kurš strādā ar PHP. Uz Windows IIS var uzstādīt PHP interpretatoru. Visvienkāršākais variants ir uz darba stacijas uzstādīt XAMPP, kurš sevī ietver Apache HTTP serveri ar PHP interpretatoru un MySQL.
- Izvēlēties kādu gatavu PHP frameworku, kurā var ātri izveidot gatavu risinājumu.
- Nedrīkst aizmirst par drošību, lai lietotni nevarētu uzlauzt.
Ārējās saites
- Oficiālā PHP tīmekļa vietne
- php.lv - Latvijas PHP programmētāju resurss
![]() | Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|