Linux
- Šis raksts ir par Linux kodolu. Par operētājsistēmām, kas veidotas uz šī kodola bāzes, skatīt rakstu GNU/Linux.
 | |
| OS saime | Unix-like |
|---|---|
| Izstrādes process | šobrīd |
| Pirmkoda modelis | brīva operetājsistēma |
| Atbalstītās platformas | IA-32, MIPS, x86-64, SPARC, DEC Alpha, Itanium, PowerPC, ARM, m68k, PA-RISC, s390, SuperH, M32R |
| Repozitorijs | |
| Licence | GNU Vispārējā publiskā licence, BSD licence, Apache licence |
Linux ir UNIX veida operētājsistēmas kodols, kuru 1991. gadā izstrādāja Linuss Torvaldss, bet vēlāk pilnveidoja daudzi izstrādātāji visā pasaulē. Tas ir plašāk pazīstams no tā izmantošanas GNU/Linux operētājsistēmā. Linux tiek izplatīts saskaņā ar GNU Vispārējās publiskās licences noteikumiem, tādēļ tā ir brīvā programmatūra un atvērtā pirmkoda programmatūra.
Sākotnēji Linux tika izstrādāts Intel 80386 procesoriem, taču kopš tā laika tas ir pielāgots arī daudzām citām platformām. Tas ir gandrīz pilnībā sarakstīts C valodā, izmantojot dažus GNU C paplašinājumus, kā arī nelielus asemblera koda fragmentus.
Nosaukums
Lai arī Linuss Torvaldss ir uzskatāms par Linux kodola tēvu, pašu vārdu “Linux” viņš neizdomāja. 1991. gadā jaunais Helsinku Universitātes students Linuss Torvaldss kā tādu hobiju, uz neko daudz necerot, sāka izstrādāt savu operētājsistēmu, kas laika gaitā, pateicoties viņa un daudzu citu izstrādātāju pūlēm, ir izaudzis par vienu no populārākajiem atvērtā pirmkoda produktiem.
Sākumā Torvaldss savu projektu gribēja saukt “Freax”. Šis vārds radās apvienojot “Free” un “Freak”, kas simbolizētu šī produkta brīvo pieejamību. Savukārt “X” vārda beigās norādītu, uz tā saistību ar Unix saimes operētājsistēmām.
Šajā laikā Helsinku Universitātē strādāja arī arī Lemmke, kas nodarbojās ar Somijas universitāšu un izpētes tīkla (FUNET) FTP servera administrēšanu un piedāvāja Torvaldam izvietot savu darbu uz sava FTP servera, lai ikviens interesents varētu to viegli lejupielādēt. Taču vārds “Freax” Lemmkem nepatika un viņš Torvaldam izveidoja direktoriju “linux”, kuras nosaukums radās no Linusa vārda un “x”, kas norādīja uz viņa produkta piederību Unix saimei.
Vēsture
- 1991. gada aprīlis: 21 gadu vecs Helsinku universitātes students Linuss Torvalds hobija pēc sāk darbu pie savas operētājsistēmas izstrādes.
- 1991. gada 25. augusts: Torvalds par savu darbu paziņo publiski comp.os.minix vēstkopā.
- 1991. gada septembris: Tiek izlaists Linux laidiens 0.0.1, kas sastāv no 10 239 koda rindiņām.
- 1991. gada oktobris: Iznāk Linux 0.0.2.
- 1991. gada decembris: Iznāk Linux 0.11 - pirmais laidiens, zem kura ir iespējams bez problēmām nokompilēt pašu Linux kodola kodu.
- 1992. gada 19. janvāris: Pirmais sūtījums uz alt.os.linux vēstkopu.
- 1992. gada 31. marts: Izveidota comp.os.linux vēstkopa.
- 1992. gada marts: Iznāk Linux 0.95, kas ir pirmais laidiens, zem kura iespējams darbināt X Window System.
- Visa 1993., kā arī 1994. gada sākuma periodā iznāk 15 0.99 izstrādes laidieni.
- 1994. gada 14. marts: Linux 1.0.0 (176 250 koda rindiņas).
- 1995. gada marts: Linux 1.2.0 (310 950 koda rindiņas).
- 1996. gada 9. maijs: Pingvīns Tukss tiek ieteikts kā Linux simbols.
- 1996. gada 9. jūnijs: Linux 2.0.0 (777 956 koda rindiņas).
- 1999. gada 25. janvāris: Linux 2.2.0 (1 800 847 koda rindiņas).
- 1999. gada 18. decembris: Publicēti IBM lieldatoru ielāpi 2.2.13 versijai, kas ļauj darbināt Linux uz augstākās klases mašīnām.
- 2001. gada 4. janvāris: Linux 2.4.0 (3 377 902 koda rindiņas).
- 2003. gada 17. decembris: Linux 2.6.0 (5 929 913 koda rindiņas).
Ārējās saites
- kernel.org - oficiālā Linux pirmkoda izplatīšanas vietne.
- Linux kodola pirmkoda pārlūks
- Atvērtās ziņas - informācija par atvērto kodu latviešu valodā
 | Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |