Arrows Grand Prix International bija Formula 1 autosacīkšu komanda, kuru dibināja Shadow komandas sponsori. Tās nosaukums tika izveidots no viņu uzvārdu pirmajiem burtiem (Ambrosio, Rees, Oliver, Wass, Southgate). Rīsa uzvārda pirmais burts tika dubultots, lai izveidotu vārdu "Arrows", kas angļu valodā nozīmē "Bultas". No 1991. līdz 1996. gadam komanda bija pazīstama kā Footwork, jo tā tobrīd piederēja japāņu firmai ar tādu nosaukumu. Komanda bankrotēja 2002. gadā un ilgu laiku bija pēdējā Formula 1 komanda, kura ir bankrotējusi. 2008. gadā bankrotēja Super Aguri F1.
Vēsture
Sākums
Komandas sākotnējā bāze atradās Miltonkīnas pilsētā Anglijas vidienē, kur tagad atrodas citas F1 komandas, Red Bull Racing, bāze. Arrows FA/1, komandas pirmais modelis, tika pabeigts nieka 53 dienu laikā. Shadow iesūdzēja Arrows tiesā apgalvojot, ka FA/1 ir Shadow DN9 kopija. Abu modeļu būvēšanā piedalījās Tonijs Sautgeits. Pēc tam, kad FA/1 lietošana tika aizliegta, tika uzbūvēts Arrows A1, kuru pabeidza vēl ātrāk - 52 dienās.
Pirmajā sezonā komandā bija daudz pārdzīvojumu. Zviedrijas GPRikardo Patrēze finišēja 2. vietā, zaudējot vien Nikijam Laudam, kurš lietoja piespiedējspēku palielinošu ventilatoru. To drīz aizliedza. Itālijas GP Patrēze bija iesaistīts incidentā, kurā gāja bojā Ronijs Petersons. Sākotnēji daudzi vainoja Patrēzi un viņam pat aizliedza piedalīties ASV GP, tomēr vairākus gadus vēlāk vainu no viņa novēla un tas tika pasludināts par sacīkšu incidentu. Komandas otrais pilots, Rolfs Štomelens, beidza sezonu bez punktiem. Komanda ierindojās 10. vietā kopvērtējumā ar 8 punktiem. Aiz tās palika 9 komandas, tostarp, Shadow.
1979. gadā Štomelenu nomainīja pret Johenu Masu. Patrēze izcīnīja divus punktus, bet Mass - trīs. Kopvērtējumā komanda palika 9. vietā. 1980. gadā komandā palika tas pats pilotu sastāvs. ASV Rietumu GP izcīņā Patrēze finišēja 2. vietā. Austrijas GP kvalifikācijā Mass iekļuva avārijā un tika savainots. Nākamajās divās sacīkstēs viņu aizvietoja Maiks Tekvels un Manfrēds Vinkelhoks. Nevienam no viņiem neizdevās kvalificēties sacīkstei. Komanda ar 11 punktiem kopvērtējumā ierindojās augstajā 7. vietā. 1981. gadā Mass nepiedalījās sacīkstēs, tāpēc viņa vietu ieņēma Zigfrīds Štors. Viņš četrreiz nekvalificējās, tāpēc tika aizvietots ar Žaku Vilnēvu (1997. gadaF1 čempiona ar tādu pašu vārdu tēvoci), tomēr viņš nekvalificējās nevienai sacīkstei. Patrēze, komandas pirmais pilots, sezonu iesāka daudzsološi. ASV Rietumu GP viņš kvalificējās pirmajā vietā un bija vadībā līdz 33. aplim, kad viņam gadījās mehāniska kļūme. Tā bija vienīgā Arrows pole-position līdz pat komandas bankrotam. Nākamajā sacīkstē, Brazīlijā, Patrēze finišēja 3. vietā, bet mazliet vēlāk, Sanmarīno GP, viņš palika otrais. Ar 10 punktiem komanda palika 8. vietā kopvērtējumā.
Tad Patrēze devās uz Bērnija Eklstona vadīto Brabham vienību. Līgumu ar Arrows parakstīja Marks Zūrers. Savainojuma dēļ viņš izlaida pirmās trīs sacīkstes. Tikmēr viņu aizvietoja Braiens Hentons, kurš divreiz nekvalificējās un vienreiz izstājās. Mauro Baldi vienreiz finišēja 10. vietā. Pirmajā sacīkstē pēc Zūrera atgriešanās, Sanmarīno GP, Arrows piedalījās FOCA rīkotajā boikotā, kura dēļ brauca vien 7 komandas. Zūrers sezonas gaitā izstājās vien divreiz, turklāt, divreiz ieguva punktus. Baldi arī divreiz finišēja pirmajā sešiniekā, tomēr vairākkārt izstājās un bieži nekvalificējās. Ar 5 punktiem Arrows palika 10. vietā komandu kausā. 1983. gadā komandā palika Zūrers. Otrais pilots sākotnēji bija Šiku Serra, pēc tam Alans Džonss, tad atkal Serra un visbeidzot, Tjerī Butsēns. Tā bija pirmā sezona, kad Arrows piloti kvalificējās visām sacīkstēm. Pirmo četru sacīkšu laikā Zūrers četrreiz ieguva punktus. Ar 4 punktiem Arrows palika desmitie kopvērtējumā. 1984. gadā Zūrers un Butsēns saglabāja savas vietas komandā. Neviens no viņiem nekvalificējās Monako GP, jo bija 20 formulu ierobežojums. Sezonas gaitā Arrows nomainīja Ford dzinējus, kurus viņi lietoja kopš komandas dibināšanas, pret BMW. Austrijas GP Butsēns un Zūrers ierindojās attiecīgi 5. un 6. vietā.
1985. gadā Zūrera vietā komanda nolīga jauno austrieti Gerhardu Bergeru. Viņš izcīnīja punktus pēdējās divās sezonas sacīkstēs. Butsēns četrreiz papildināja savu punktu bagāžu, tostarp, Sanmarīno GP izcīnot otro vietu. Komandai bija 14 punkti (rekordliels skaits), kas viņus ierindoja 8. vietā. 1986. gads komandai bija mazāk veiksmīgs. Bergers devās uz Benetton un viņa vietu ieņēma Zūrers. Sezonas vidū viņš piedzīvoja avāriju un nevarēja piedalīties atlikušajā sezonas daļā. Viņu aizvietoja Kristians Danners. Viņš izcīnīja sezonas vienīgos Arrows punktu Austrijas GP. Komanda ierindojās 10. vietā komandu kausā. 1987. gadā komandā brauca brits Dereks Vorviks un amerikānis Edijs Čīvers. Abi piloti vairākkārt ieguva punktus, Čīvers divreiz finišēja augstajā ceturtajā vietā. Ar 11 punktiem komandu kopvērtējumā Arrows ierindojās rekordaugstajā 6. vietā. Tā bija pirmā sezona, kad tika lietoti Megatron (pārsaukti BMW) dzinēji.
1988. gadā dominēja McLaren un neviena komanda nevarēja ar viņiem sacensties. Abi Arrows piloti brauca ātri un bieži ieguva punktus. Čīvers Itālijas GP kāpa uz goda pjedestāla zemākā pakāpiena. Ar 23 punktiem komanda izcīnīja 4. vietu kopvērtējumā. Šo sasniegumu komanda tā arī nepārspēja. 1989. gadā komanda paturēja abus pilotus un atgriezās pie Ford dzinējiem. Čīveram divreiz neizdevās kvalificēties, tomēr viņš to atsvēra ar goda pjedestālu ASV. Vorviks izlaida Francijas GP sakarā ar savainojumu un viņu aizvietoja Martins Donelijs. Ar 13 punktiem komanda ierindojās 7. vietā. 1990. gadā komandā brauca Mikele Alboreto un Alesandro Kafi. Kafi divreiz tika savainots un abās reizēs viņu aizvietoja Bernds Šneiders. Kafi Monako GP izcīnītie divi punkti bija komandas vienīgie tosezon. Ar 2 punktiem tā ierindojās 9. vietā.
Komanda tika pārsaukta par Footwork laika periodā no 1991. līdz 1996. gadam īpašnieku maiņas dēļ. 1991. gads bija viena no Arrows sliktākajām sezonām. Komandā brauca Alboreto un Kafi. Pirmo divpadsmit sacīkšu laikā piecreiz nekvalificējās un trīsreiz nepārvarēja pirmskvalifikācijas barjeru. Četrās sacīkstēs, kurās savainojuma dēļ viņu aizvietoja Stefans Johansons, pēdējais trīsreiz nekvalificējās un vienreiz izstājās. Šajā pašā laika periodā Alboreto piecreiz nekvalificējās, vienreiz beidza sacīkstes jau pirmskvalifikācijā un sešreiz izstājās. Nākamajās divās sacīkstēs Kafi atkal netika garām pirmskvalifikācijai, bet Alboreto vienreiz izstājās un vienreiz finišēja 15. vietā. Japānas GP Kafi finišēja 10. vietā, kas bija komandas tās sezonas rekords. Viņš atpalika par 2 apļiem no līdera un bija priekšpēdējais no finišējušajiem. Jāpiebilst, ka komanda brauca ar trim dažādām šasijām sezonas gaitā un divu firmu (Porsche un Ford) motoriem. 1992. gadā Kafi tika nomainīts ar Aguri Sudzuki. Komanda atkopās no neveiksmes pērn. Sudzuki tikai divreiz nespēja kvalificēties sacīkstei, bet Alboreto četrreiz izcīnīja punktus. Ar 6 punktiem komandu ieskaitē komanda palika 7. vietā. Tosezon komanda lietoja Mugen-Honda dzinējus.
1993. gadā komandā atgriezās Vorviks. Viņš aizvietoja Alboreto. Pirmo reizi kopš 1988. gada komandas piloti vienmēr kvalificējās sacīkstēm. Ar 4 punktiem komandu kausā Footwork palika 9. vietā. 1994. gadā komandu pārstāvēja Kristians Fitipaldi un Džanni Morbidelli. Formulas tika aprīkotas ar Ford dzinējiem. Katrs pa divām reizēm ieguva punktus. Fitipaldi finišēja 6. vietā Kanādas GP, tomēr viņu diskvalificēja, jo formulai bija pārāk mazs svars. Komanda atkal ierindojās 9. vietā kopvērtējumā, šoreiz ar 9 punktiem. 1995. gadā komanda sāka lietot Hart dzinējus. Tā nolīga Morbidelli un Taki Inoui par pilotiem. Sezonas gaitā septiņas sacīkstes Morbidelli vietā nobrauca Masimiliāno Papiss. Austrālijas GP Morbidelli izcīnīja pirmo komandas pjedestālu kopš 1989. gada. Komanda izcīnīja 5 punktus un ierindojās 8. vietā. 1996. gadā komandā brauca Rikardu Rosē un Joss Verstapens. Argentīnas GP Verstapens izcīnīja vienu punktu, kurš bija sezonas vienīgais Footwork komandai. Tā palika 9. vietā kopvērtējumā.
1996. gada sākumā komandu nopirka Toms Vokinšovs, kurš iepriekš bija strādājis Benetton komandā. Viņš pārsauca komandu par Arrows. Pēc tam, kad Williams nolēma nepagarināt līgumu ar Deimonu Hilu, Vokinšovs nelaida garām izdevību viņu nolīgt. Tā kā Hils izcīnīja titulu, pirmo un pēdējo reizi Arrows vēsturē komanda ieguva iespēju lietot numurus 1 un 2. Hila algu palīdzēja apmaksāt Pedru Dinizs, otrais komandas pilots. Yamaha dzinējs bija diezgan neizturīgs un visas sezonas gaitā pilotiem bija grūtības finišēt. Hila un Arrows zvaigžņu stunda pienāca Ungārijas GP. Kvalifikācijā Hils visus pārsteidza, nodrošinot 3. vietu rītdienas startā. Sacīkstē Hils nezaudēja pozīcijas, bet gan pirmajos apļos apdzina līderus un izvirzījās vadībā. Viņš bija sacīkstes līderis lielu daļu sacīkstes, tomēr pēdējos apļos Yamaha motors neizturēja un Hils sāka braukt ļoti lēni. Žaks Vilnēvs pietuvojās un ar diviem riteņiem pa zāli apdzina britu. Hils izcīnīja otro vietu. Pēc sezonas beigām viņš devās uz Jordan. Komanda palika 8. vietā konstruktoru kausā ar 9 punktiem.
Viņa vietu ieņēma soms Mika Salo. Monako viņš izcīnīja ceturto vietu, kas bija komandas rekords tosezon. Ar 6 punktiem komanda palika 7. vietā komandu kausā. 1999. gadā komandā brauca Pedro de la Rosa un Toranosuke Takagi. Pirmajā sacīkstē izcīnītais punkts izrādījās komandas vienīgais. Tā palika 9. vietā. Abas šīs sezonas komanda brauca ar pašbūvētiem dzinējiem. 2000. gadā Takagi vietu ieņēma Joss Verstapens. Abiem pilotiem vairākkārt izdevās izcīnīt punktus, kas palīdzēja komandai ierindoties 7. vietā komandu kausā. Tosezon tā lietoja Supertec dzinējus, turklāt, to sāka sponsorēt telekomunikāciju gigants Orange SA, pateicoties kuram komanda sāka krāsot formulas oranži-melnas. 2001. gadā de la Rosas vietu ieņēma jaunais brazīlietis Enrike Bernoldi, kas Monako GP lielu daļu sacīkstes nelaida garām Deividu Kulthārdu. Pēc tās sacīkstes Kulthārds tikpat kā zaudēja izredzes cīnīties ar Mihaelu Šumaheru par titulu. Austrijā Verstapens izcīnīja komandas vienīgo punktu, kas ierindoja komandu 10. vietā komandu kausā. 2002. gadā Verstapenu aizvietoja Haincs Haralds Frencens. Pirmajā sacīkstē dažādu iemeslu dēļ diskvalificēja abus pilotus. Frencens divreiz izcīnīja punktus. Francijas GP lielo naudas problēmu dēļ abi piloti ļoti lēni nobrauca lidojošos apļus un nekvalificējās sacensībām. Pēdējo sacīksti komanda aizvadīja Vācijas GP. Pēc tam tā neieradās ne uz vienu sacīksti. Frencens sezonas gaitā vēl brauca ASV GPSauber sastāvā aizvietojot Felipi Masu. Tika baumots, ka Sebastians Burdē ir parakstījis līgumu ar komandu uz 2003. gadu, tomēr pēc komandas bankrota viņš devās uz amerikāņu Champ Car sacensībām.
Lai gan Pasaules čempionāta sacīkstes 1952. un 1953. gadā tika rīkotas pēc Formula 2 noteikumiem, konstruktori, kas piedalījās šajā laikā tiek iekļauti, lai saglabātu secību. Komandas, kuras piedalījās tikai Indy 500 sacīkstēs no 1950. līdz 1960. gadam, nav iekļautas.
Apvienotā Karaliste
Franko Ambrosio
Edijs Čīvers
Tjerī Butsēns
